Es ieklausījos klusumā un dzirdēju skaņu
Es dzirdēju domas, ko tās slēpa no manis
Es atgriezos atpakaļ, kur kādreiz bija kas vairāk par atmiņām
Un atcerējos to kā dēļ esmu salauzies pamazām.

Nav labāk būt vienam un neatkarīgam
Jo patiesībā viss ko vajag ir justies vajadzīgam
Nav vienkāršāku vārdu ko pateikt otram
Kā patiesība, ko mēs pret viņu jūtam

Klausījos savos sirdspukstos un elpoju
Garlaicīgā klusumā es atplauku
Nav te ko darīt man vienam
Nav un negribu, lai būtu
Nav te ko darīt man vienam
Nav, bet ar ko kopā lai es jūtu?