sestdiena, 2011. gada 31. decembris

Nekas nav tik daudzsološi, kā jauns sākums
Katra pirmdiena, kas sākas ar mokošu pamošanos
Katra piektdiena, kas beidzas ar skatīšanos griestos
Katra mēneša pirmā diena, kas sola ko jaunu
Un mēs solam pretī tai darīt ko jauku
Paiet pirmās dienas, un jau principiem pāri kāpjam
Kā mēsliem kurus salijām aiz suņa savākt
Bet ja no šīm mazajām lietām nekas liels neiznāk
Varbūt ir tās lielās, kuras patiešām izaug
Kā tie visi mazie bērni, kuriem nākotni mēs sagaidām skaistu
Kaut gan mirstam pansijā, kamēr tie notriec savu laiku
Dzenoties pēc naudas vai narkotikām, kāda atšķirība?
Ja galvenais uzdevums tev bija- esi labs cilvēks
Bet labs ir plašs jēdziens, par naudu labestību var nopirkt
Ja ziedošu vienu latu, būšu tik pat svēts  kā Kristus, kad nomira
Ne jau tu esi tas, kas nosaka savas dzīves pirmo dienu
Bet tie ir tie cilvēki kuriem velti ik vienu savu pirmo dienu.

pirmdiena, 2011. gada 12. decembris

Nekad tu nebūsi tik vientuļš
Kā kopā ar kādu, kam esi miris
Nekad tu nebūsi tik nesaprast
Kā cilvēku lokā, kurā esi svešs

Kā burbulis tu peldi uz augšu
Cerībā pa ceļam kādā ieskriet
Bet kā burbulim tev ir lemts
Iztvaikot gaisā un izgaist

Tikai personības, kas ir smagākas par vidi kurā tās peld
Spēj samierināties ar savu dzīvi, kura tos vientulībā dzen
Tur pašā dzelmē, pašā cilvēciskuma pagrimumā
Mīt dvēseles,  kuras tevi uzņem visā tavā izmisumā

piektdiena, 2011. gada 9. decembris

Lielākais izaicinājums, kāds kādam var būt
Ir aizmirst pagātnes skaistos brīžus, jo tieši to dēļ visa nākotne var sagrūt
Šie skaistie mirkļi izgaismo visas tumšās atmiņas
Un tu neredzi vairs kopbildi, tikai tās pabiras

Viss, kas notika kādreiz bija vislabākie mani dzīves gadi
Tad kādēļ tu šobrīd sēdi pie viņas durvīm un drebi?
Gaidi, kā suns sava saimnieka vārdu
Gaidi, kā suns, kurš grib samīļot kādu

Tavs gars jau gadiem ir salauzts
Pāri no tā ir palikušas atmiņas, kas gadiem ejot izgaist
Jo ilgāk tu centies savi salabot ar meliem
Jo vairāk sabrūk cilvēks, kas stāvēja manā priekšā gadiem

Cilvēks, kāds tu biji, vairs nekad nebūsi
Sevis apmānīts tu mūžam klejosi
Meklējot savu zaudēto dzīvi
Šajā pasaulē, kurā neko nevar atrast ar mirušu sirdi