Es gribu tevi saprast, bet tu nesaki ne vārda
Tas mani dīda un manu prātu ārda
Es gribu tevī raudzīties un nomirt redzot tavu smaidu
Kad tu projām dodies, es tevi jau atpakaļ gaidu
Kaut spētu kāds mīlēt tevi, cik ļoti mīlu es
Jo sāpinājumu šī skaistā būtne nespēj vairs nest
Es nevaru tevi darīt laimīgu, bet spēju tev likt smieties
Un ceru ka kādu dienu tu to novērtēsi un spēsi ar mani tikties
Tik daudz es gribu tev teikt,
Es tevi mīlu, un es esmu kā bez prāta
Nevaru visu mūžu rakstīt dzeju par tevi
Tik dzejoli, kuram emocijas krātas
Es neesmu jaukākais
Es neesmu arī smukākais
Es esmu parastais, garlaicīgais, vienkāršais
Kurš grib būt , tavs vienīgais
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru