Gadiem ejot, es palieku aizvien vientuļāks
Draugi paliek par paziņām
Nauda kļūst svarīgāka par visu
Mīlestības nolietojuma koeficients ir pārāk augsts.
Es nesūdzos ne par ko.
Tikai nožēloju.
Nesaprotu, kur  pieļāvu kļūdu aprēķinos?
Es biju par vecu?
Tu biji par jaunu?
Tu biji tik skaista, bet es par ļaunu?
Apmaldījos, neviens mani nemeklēja
Tikai rudens vējš un lietus, kas mani sadragāja.
Kur jūs visi esat?
Bet varbūt neviena nav?
Tu arī esi viens, kāpēc mēs nevaram būt draugi?
Kāpēc mēs nevaram sēdēt viena laivā un grimt?
Tā mēs būtu mūžīgi, ja būtu viens otram.
Tā mēs būtu, ja būtu viens otram.
Pasaule vairs neliktos tik liela, ja es būtu tev
Tās problēmas būtu sīkums, ja tu būtu man
Bet mēs nekad netiksimies
Jo ejot garām viens otram , mēs izliksimies
Smaidi būs plati, un blakus būs citi
Bet sirds dziļumos tu apzinies, ka pēc manis kriti.
Nevis pēc visa, kas tev prieku dod
Bet gan pēc cilvēka, kurš tevi izprot
Nevis pēc visa, kas ir pareizi
Bet gan pēc viena,  kurš smaida greizi
Nevis pēc visa, ko tu ceri no dzīve gūt
Bet gan pēc nākotnes, kurā viss jūk un brūk
Nav jēga tev melot man un pašai sev
Es izglābšu tevi, došos mājas pa citu ceļu