Es veltīšu tev pēdējo vārdu, kad miršu
Tas nonāks gaisā un iztvaikos
Jo jau šodien mūsu starpā ir tik daudz kā bezjēdzīga

Es veltīju tev pirmo stāstu, ko rakstīju
Tas nebija garš vien divas rindas
„Tu biji tā, kas mainīja manu dzīvi,
tu esi tā, ko gaidīju”

Bet nu laikam, te nav filma
Te nav mīlas novele
Te nav izdomātu tēlu
Te ir realitāte
Te ir īstā pasaule

Te nav laimīgu beigu
Te nav smaidi sejās
Te ir ciešanu pilnas, negulētas naktis
Un vanna, kurai blakus tosteris sildās.