Cik gan zemu mēs varam krist
Cik ilgi mēs pieļausim, ka mūs sit
Ir laiks zaudēt un necensties vairs nekad
Uzvarēt karā, kurā ienaidnieks esi tu pats

Jāpagriež ir mugura un jānorij sāpes
Jāzaudē visa cerība, jo dzīvē tā klājas
Un jālec ir iekšā bedrē, kas vienmēr ir blakus bijusi
Tikai pārāk laimīgs esi bijis un to neredzēji

Uzmest visus, kas paļāvās uz tevi
Zaudē daļu sevis, lai tālāk tu tiktu
Viss ir viens, kad jāizvēlas ir kādu citu
Pagātne ir tas, kas iet visam pa virsu

Viss mazākā kļūda vakar, jau tagad ir liela
Pēc pāris gadiem, šī kļūda būs visa tava dzīve
Bet ir izeja. Tā smaga ir ļoti
Kādam ir jāuzzin, ka tu vairs negribi šo lomu

Un kādam ir jāgrib, tevi izvilkt gaismā
Jo tumsā dzīvojot, dzīve vienmēr liekas baisa
Ir jāsalauž tas, ko tu turēji svētu
Atdod sevi visu, un izgaisti ātri.

Lai paliek tavas sāpes, gaisā karājoties
Gan kāds pajautās, kur pazudis ir tavs prieks
Un tu vari smaidot atbildēt tam lieki
"Es nenomiru dienā, kad izdzisa mani smiekli"