Es joprojām tevi mīlu
Un gribu veltīt tev visu savu dzīvi
Kaut saprotu, ka šie vārdi ir par vēlu
Tev jau ir cits, ar kuru esi devusies tālu

Es stāvu tavā priekšā kails un gaidu
Atkal ieraudzīt tavu neaizmirstamo smaidu
Atkal sajust tavu kvēlo dvašu
Noglāstīt tevi, kaut uz mirkli ašu

Tu nepamet manus sapņus, kurus iekaroji jau sen
Un mājosi tur mūžam, tas mani kapā dzen
Es nevēlos tevi redzēt, tas ir paradoks
Jo lai arī cik es būtu spēcīgs, tu esi mans varenais boss

Kaut sirds būtu gudra un saprastu dzīves jēgu
Tā nevari būt tu, bet varbūt es maldos pār mēru
Es biju tas, kurs nonāvēja kaisli
Tagad es sabruku, un tu izgaisi

Ja es esmu stulbs jaunietis, tad negribu būt gudrs
Jo tevis dēļ esmu gatavs, pat rāpot uz muguras
Šo dzejoli veltu tev, jo neviena cita nekad nav bijusi
Kas liktu man aizmirst tevi, visu to, kas mums ir bijis.