Man ir tik vientuļi
Mana gulta aug ar katru nakti, kuru guļu tajā viens
Manas sienas savelkas, kā es būtu cietumā
Tumsa izgaist,
Lai gulēt būtu grūtāk
Lai nakts vilktos ilgāk
Lai rīts nāktu vēlāk
Lai domas skrietu tālāk un tālāk
Laiks apstājas uz vairākiem gadiem, kad gultā guļu un nespēju iemigt
Pat ja iemigt man izdodas, no rīta pamosties negribas
Nebūs nekāds pārsteigums, būs tikai tukšums
Vientulība un klusums.