Labdien.

Bieži vien es tieku jaukts ar cilvēkiem, kas skrien pret sienu

Cilvēkiem, kuru vērtības mēramas uz dienu.

Bet man vienalga, jo esmu zeķē kā tomāts

Tā tad viss ko es saku ir vienkārši aplams

Vienā vārdā esmu oraņžs burkāns

Divos - savs labākais draugs

Un ko man darīt, ja visi tik gudri

Ka katrs meklē savu laimi kā suņi

Ošņā manu koferi, kas pilns ar lietām

Kuras cerams neuzrādīsies, jo es negribu lai meklē

Kaut kā sanāk, ka viss ir saistīts

Bet ko dara tie, kas neko neredz

Kas visu uztver tik primitīvi kā banānus

Pērtiķu bars, kura vienīgais mērķis nenomirt, lai arī cik būtu karstas

Cīņas par vietu uz pašu uzcelta podesta

Kura var nojaukt tik pat viegli cik ētikas kodeksu

Pārkāpt ar vienu kāju!

Bet neviens to neuzzinās, jo te apbalvo par stāju

Mana stāja ir nepareizā nostāja

Tieši tāpēc es šobrīd esmu viens,

Nevis tālu prom kā visa plānēta

No manām kājām, netikai kad palecos,

Bet arī kad uz to vienkārši paskatos.