Dzīvo, jo atcerēties nav vērts
Mani spoki tevi vajās, bet tāds ir mans lāsts
Es uzlecu kā spilgta ideja
Un norietu vēl ātrāk kā atmiņa, kad neatceries kā nonāci tik tālu
Ka viss visapkārt girežas, un kājas ir tik ļenganas kā spalvas
Vējā nestas ir manas fantāzijas
Gan tās ar mani, gan tās, kurās mani iznīcini
Murgos es tevi vajāšu
Bet sapņos tu raudāsi, ka neesmu īsts
Esmu tā necilā lieta, kuru izmeti
Kas izrādījās svarīgāka par savu dzīvību
Tā kas mainīja netikai likteni, bet likteņus
Kas skaistās dienas padarīja vēl skaistākas
Bet sliktās tik drausmīgas, ka skaistās nu jau ir parastās

Es biju un izgaisu
Tikai atstāju lielu plaisu
Met tajā iekšā saplēsto visu
Bet es atgriezīšos kamēr vēl es dziestu.