Ardievu
mana pēdējā cerība
Mana pēdējā melīgā viltība
Ir laiks visiem parādīt jauno sevi
Tādu cilvēku kuru visi nīst kā meli
Kurš atņēmies tiem ir pēdējo laimi
Kurš uzjās kalnā ar slaveno Raini
Cilvēku, ko spogulī tie nekad neredzēs
Jo paslēpuši to visdziļākajās atvilktnēs
Tādu, kas izmests okeāna vidū
Spēj aizbiedēt haizivis ar savu gribu
Spēj radīt vētru ar savu spēku
Spēj pateikt nē, jo tā sirds ir par dārgu
Mīlestību, ko tas citiem dāvā
Nepienākas, bet ir goda dāvana
Tas labais darbs, par kuru viņu slavē
Ir tīša kļūme, kas pārvērtusies netiešā veiksmē
Pārējo par sevi mēs katrs jau zinām
Es tevi mīlu tikai tad, kad tevis nav blakām
mēs esam jauki, tikai tad, kad mums ko vajag
Mēs viens otru saucam par draugiem
Bet zeltu vērtējam augstāk par tiem
Nav jēgas strīdēties ar jums, jo es esmu viens
Bet
sirds dziļumos zinu, tu esi es, un mēs neesam viens
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru