Kamēr visi skrēja karā
Es kā piemineklis stāvēju malā
Kā svešinieks sēdēju savā garā
Uzlasīju tikai ložu čaulas galā

Nu jau tā ir vēsture sena
Bet man tā bija iespēja, ko palaidu garām
Nesūdzos par to nevienu mirkli
Kā gļēvulis Dzīvoju savu dzīvi

Kritušos nu godināja granītā
Es to darīju savas mājas piedārzā
Kas atrodas visskaistākajā pilsētā
Kuru redzu vēl ik dienu savā atmiņā

Savu dzīvi ziedoju augstākam mērķim
Brīvība ir domāta putniem un kaķiem
Es esmu vergs, kas dzīvo varoņu ēnā
Es esmu vergs, kas Dzīvo pasaules ēnā.