Nekad tu nebūsi tik vientuļš
Kā kopā ar kādu, kam esi miris
Nekad tu nebūsi tik nesaprast
Kā cilvēku lokā, kurā esi svešs
Kā burbulis tu peldi uz augšu
Cerībā pa ceļam kādā ieskriet
Bet kā burbulim tev ir lemts
Iztvaikot gaisā un izgaist
Tikai personības, kas ir smagākas par vidi kurā tās peld
Spēj samierināties ar savu dzīvi, kura tos vientulībā dzen
Tur pašā dzelmē, pašā cilvēciskuma pagrimumā
Mīt dvēseles, kuras tevi uzņem visā tavā izmisumā
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru