Lielākais izaicinājums, kāds kādam var būt
Ir aizmirst pagātnes skaistos brīžus, jo tieši to dēļ visa nākotne var sagrūt
Šie skaistie mirkļi izgaismo visas tumšās atmiņas
Un tu neredzi vairs kopbildi, tikai tās pabiras

Viss, kas notika kādreiz bija vislabākie mani dzīves gadi
Tad kādēļ tu šobrīd sēdi pie viņas durvīm un drebi?
Gaidi, kā suns sava saimnieka vārdu
Gaidi, kā suns, kurš grib samīļot kādu

Tavs gars jau gadiem ir salauzts
Pāri no tā ir palikušas atmiņas, kas gadiem ejot izgaist
Jo ilgāk tu centies savi salabot ar meliem
Jo vairāk sabrūk cilvēks, kas stāvēja manā priekšā gadiem

Cilvēks, kāds tu biji, vairs nekad nebūsi
Sevis apmānīts tu mūžam klejosi
Meklējot savu zaudēto dzīvi
Šajā pasaulē, kurā neko nevar atrast ar mirušu sirdi