Es mēru ielas
Es mēru naktis
Es lādu savu prātu
Jo tas nespēj vairs mani ciest
Es nomērīju sevi
Es pavēros plati
Es ieskatījos sevī
Man nosirmoja mati
Tur mīt eņģelis
Tur nemīt tas ļaunais
Ļaunais mīt citur
Tas mīt manās kājās
Manās rokās
Un ādā
Manos matos
Un vārdos kas nāk no manis ārā
Es lādu jūs visus
Es negribu savu dzīvi
Es mainītu visu
Lai varētu elpot brīvi
Es vēlos pārdzimt par koku
Jo tas nezin kā sāp
Kad esi apmetis loku
Un uz beņķa jau kāp
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru