Pamests viens kā suns mežā
Kas saimniekam koda, un nu nežēlībā kritis
Bez atbalss alā es esmu nekas
Bez ēnas dienā, es esmu viens pats
Vientuļš kā vējš skurstenī es skrienu
Cenšos atsisties pret sienu un palikt tur
Ķieģelī melni nokvēpušā ar pārējiem tiem atstumtajiem,
Neviena nevajadzīgajiem
Ja divi ir pāra skaitlis un trīs - nepāra
Es esmu viens, un neviens nesaskatīs
Mani tumsā nevar redzēt, jo saules vairs nav
Tā manis dēļ rietēja, jo tumsā man nav bail.
Es staroju tukšumu, nevienu tajā nerauju iekšā
Es bez vārda un goda stāvu tavā priekšā
Lūdzos tevi, lai tu laid mani siltumā
Bet viss jau ir pilns, es palieku vientulībā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru