Mīlu vienu meiteni
Dažiem viņa liekas tizla
Bet man kā radīta
Kā omas veste adīta

Dažreiz viņa smejas
Ka man asaras acīs no prieka
Smiekli kas nāk pār viņas lūpām
Ir manas sekas, mana vieta
Ir tieši tur kur es esmu!
Bet skarbā realitāte ir tāda
Arlabunakti viņai saka kāds cits
Kurš dēļ viņas ir kā bez prāta

Es esmu tikai bandinieks
"Es Tevi Mīlu" mantinieks
Visskaistāko mirkļu ēna
Kura izgaist mirkļiem ejot
Jo es varu būt tikai otrais bez prāta

Daudz ir mīlēts
Tik daudz ir ciests
Ja tu nevari būt mana
Tad šīs ir ardievas

Pēdējās izmisuma dzītas
Nāk ārā bezspēcības rindas
Tālās taciņas kuras ir mītas
Pazudušas miglā, kas nekad neizklīst